Diriģenti gatavojas XI Skolu jaunatnes dziesmu svētkiem

Jaunais mācību gads gan pieredzējušajiem, gan pirmo gadu strādājošiem diriģentiem, kora darbā saistīts ar šī mācību gada jauno dziedātāju sastāva apzināšanu un iekļaušanu jau esošajā kolektīvā. Mēs, diriģenti, esam gatavi sākt mācīt XI Skolēnu Dziesmu un deju svētku dziesmas, tādēļ arī ceram, ka Lielkoncerta mākslinieciskie vadītāji un komponisti mūs drīz iepriecinās ar repertuāru. 28.11. visi dosimies uz Latvijas Universitātes Aulu, kur pirmo reizi izskanēs nākošo svētku dziesmas.

Diriģentiem katru pavasari vissatraucošākais brīdis pienāk kora skates dienā, kurā dažu minūšu laikā korim jāparāda mācību gadā paveiktais. Ne vienmēr skatē kolektīvs parāda savu labāko sniegumu gan objektīvu, gan subjektīvu iemeslu dēļ. Tāpēc ir liels prieks par koncertējošiem kolektīviem, kuriem lielākais gandarījums un prieks par paveikto ir koncertos skolā, pilsētā, vai pat konkursos citās valstīs. Skolēniem noteikti skati arī vajadzētu uztvert kā koncertu un nedomāt par vērtējumu.

Mums, pedagogiem, skate ir ieguldītā darba spogulis.

Lai arī cik dažādos apstākļos strādā katrs diriģents, kora darbs un tā rezultāti ir balstīti uz zināšanām, diriģenta profesionalitāti.

Lai jau pārbaudītajām darba metodēm varētu pievienot ko jaunu, aicinu diriģentus teorētiski izanalizēt vienu no žūrijas komisijas vērtēšanas kritērijiem ANSAMBLIS. Ansambļa nodrošināšana kora izpildījumā klausītājos pārliecinoši norāda uz kora kvalitāti, skanējums sniedz emocionālu gandarījumu.

Ansamblis korī ir kopējā izpildījuma rezultāts, kurā līdzsvarojas gan dziedātāju vokāli tehniskā meistarība, gan dziedājumā izmantotie mākslinieciskie izteiksmes līdzekļi.

Vajadzētu atšķirt ansambļa veidošanas procesu korī visa sastāva savstarpējā saskaņā (tālāk saukts vispārējais ansamblis), gan atsevišķā balsgrupā (tālāk saukts daļējais ansamblis).

Labskanīgu , muzikālu priekšnesumu, bez ansambļa veidošanas, nesasniegsim.

Diriģentam ikdienas darbā pirmkārt jāstrādā pie daļējā ansambļa veidošanas, t.i. vienas balss grupas ietvaros panākot kopēju:

1. Tembrālo skanējumu (neizdalās neviena solo balss), dziedātāji nostādīti izvērtējot katra balss skanējuma dinamisko gradāciju, tembrālās īpatnības gan pozitīvās, gan negatīvās;
2. Vienādu vokāļu (patskaņu) veidošanu vertikāli, nevis horizontāli. Skaidru, aktīvu līdzskaņu izrunu un pareizu divskaņu pielietojumu dziedājumā, izvērtējot uz kura no divskaņa vokāļa ir jādzied;
3. Neforsētu, dinamiski izlīdzinātu skanējumu, veidojot atšķirību starp konkrētām dinamiskām gradācijām, atbilstoši dziedātāju vecuma grupām (p, mf, f), kā arī mēģināt iemācīt veidot pakāpenisku crescendo un diminuendo;
4. Intonatīvi noturīgu mūzikas materiāla izpildīšanu, izvērtējot atsevišķu skaņas augstuma paaugstināšanas vai pazemināšanas iemeslus, balstoties uz intonēšanas likumībām konkrētā tonalitātē;
5. Ritmisku precizitāti katrai atsevišķai ritmiskai struktūrai, atsākšanas vietām, frāžu nobeigumiem, vienotu tempu maiņas izjūtu, ja tas norādīts dziesmā;
6. Precizēt un atbilstoši kopējam kora sastāvam izvērtēt balsgrupas dalībnieku skaitlisko sastāvu;
7. Gala rezultātā nodrošināt dziedājumu no galvas;

Skaņdarbos ar pavadījumu nepieciešams izanalizēt kopējo mūzikas materiālu, sabalansēt dinamiskas attiecības starp dziedājumu un pavadījumu, nodrošināt arī pavadījumā teicamu nošu teksta izpildījumu un strādāt kora stundās kopā ar koncertmeistaru pie mākslinieciskiem uzdevumiem. Veidot ansambļa attiecības koris-pavadījums. Ja skaņdarba izpildījumā piedalās solists, turpināt ansambļa veidošanu solists – koris – pavadījums.

Ja katras balsgrupas darba rezultātu varēs novērtēt pozitīvi, tas nodrošinās kvalitatīvu vispārējā ansambļa veidošanu visa kora ietvaros, t.i. tālāk strādāt pie vispārējā ansambļa.

Līdzsvarotu skanējumu starp balss grupām varēsim panākt, akordus saklausot harmoniski, t.i. vertikāli klausoties akordus no apakšējās skaņas uz augšu. Ja zemākā balss grupa skanēs kā pamats divbalsībai, trīsbalsībai, vai četrbalsībai, tas nodrošinās stabilitāti kopējam skanējumam. Ne reti koru skatēs dzirdam pārāk dominējošu, vai arī dinamiski vārgi skanošu zemāko skaņu.

Vidējā, vai vidējās balsis skanējumam piešķirs krāsainību harmonijā, skanējuma piepildījumu. Tāpēc gan ikdienas darbā, gan koncertizpildījumos, vajadzētu pievērst uzmanību vidējās balss intonatīvai precizitātei, skanīgumam. Būtu ļoti svarīgi panākt, lai tā nekļūtu par dinamiski visnevarīgāko skaņu akordā. Vidusskaņai vajadzētu būt spilgti pārliecinošai: 5.-9. klašu korī tā nodrošinās stabilu trīsbalsīgu skanējumu. Jauktā kora salikumā T un A balsgrupām vadīties pēc iepriekš aprakstītā.

Tā kā ritmiskais zīmējums parasti katrai balss grupai var būt dažāds, galvenokārt jauktas faktūras skaņdarbos, tad ritmam ir liela ietekme uz kora vispārēja ansambļa veidošanu.

Augšējās balss kvalitātes rādītājs bērnu un jauniešu koros noteikti būs neforsēts, nemākslots, dzidrs skanējums. Vajadzētu izvairīties no krūšu reģistra skaņu pielietojuma, priekšroku dodot galvas reģistrā izdziedātām skaņām.

Nopietni ieskatoties žūrijas vērtēšanas tabulā, prasībās, kuras balstītas uz teoriju, centīsimies savos koru kolektīvos izanalizēt un profesionāli novērst trūkumus.

Vēlu panākumus!
Ināra Freimane