Mūsdienu deju grupa “Karkadē” turpina darbu attālināti un sapņo par dalību Dziesmu svētkos
Ar mūsdienu deju grupas “Karkadē” dejotājām un vadītāju Egiju Abaroviču tikāmies septembrī. Toreiz Bērnu un jauniešu centrā “Rīgas skolēnu pils” notika atvērto durvju dienas. Priecīgi bija visi – gan bērni, gan viņu vecāki. Bijām noguruši no attālinātajām nodarbībām pavasarī, tāpēc interesentiem tika piedāvāta iespēja klātienē ielūkoties atklātajās nodarbības, baudīt priekšnesumus. Likās, ka sliktākais laiks ir pagātnē, jo visi mūsdienu deju kolektīvi uzsāka jauno sezonu ar lielu sparu un enerģiju.
Apņēmības pilni bija arī mūsdienu deju grupas “Karkadē” dejotāji un vadītāja Egija Abaroviča:
“Mūsdienu deju grupas “Karkadē” audzēkņi ļoti gaidīja un vēl joprojām gaida Dziesmu un deju svētkus, lai piedalītos Mūsdienu deju lieluzvedumā “Augstāk par zemi”, kas nenotika Valsts ārkārtējās situācijas un COVID 19 pandēmijas dēļ, taču vēl ir cerība, ka svētki notiks 2021.gada vasarā.
Pavasara karantīnas laikā radikāli mainijās ikviena cilvēka ikdiena, kā arī mūsējā. Nodarbības klātienē nācās nomainīt uz nodarbībām attālināti, kas, visnotaļ, ietekmēja skates repartuāra apgūšanu, kuru nācās “iesaldēt/iepauzēt’’ un fizisko ķermeņa sagatavošanu un attīstību. Pavasara karantīnā bērniem uzdevu daudz un dažādus uzdevumus, kā piemēram, solo deja telpā (mājās, istabā, šaurā vai plašā telpā u.tt.), solo dejas ar priekšmetiem, izdejojot lieluzveduma repertuāra dejas (vienatnē), solo dejas dabā un daudz citi uzdevumi, kas veicina katra audzēkņa individuālo izpratni par savu ķermeni un tā iepazīšanu kustībā. Uzdevumos audzēkņi ļoti aktīvi piedalijās, tajā brīdī tas bija aizraujoši un interesanti.
Pēc pavasara karantīnas, tiekoties ar audzēkņiem klātienes nodarbībās, tiku prasījusi: kā ir labāk – nodarbības klātienē vai nodarbības attālināti? Un tam sekoja ļoti ātra un skaidra atbilde, ka noteikti labāk dejot ir klātienē, ka vairs negribētu strādāt attālināti. Pamatojums ir tāds, ka var satikt draugus, sajust vienas otra enerģiju un vieglāk iemācīties, ko jaunu un atkārtot jau zināmo, un, ka ir telpa un vieta, kur dejot.
Bet pienāca arī “otrais vilnis”, kurā vairs nevaram iztikt tikai ar uzdevumiem. Tagad mēs strādājam zoom tiešsaistē, kurā cenšamies pietuvināties klātienes nodarbībām, taču praktiski pielāgot to neizdodas, jo ir jāņem vērā ļoti daudz faktori: ne visiem ir pieejama telpa, kurā var dejot, ja arī ir, tad ne visiem tā ir liela un plaša, kurā varētu izdejot plašu grīdas kombināciju vai pat izpildīt kādu pirueti, tāpēc nodarbību nākas pielāgot tā, lai to var izpildīt un veikt jebkādos apstākļos. Kā arī, mācības skolā no plkst.9.00 – 15.00 ir attālināti, pēc stundām jāpilda mājasdarbus, tāpēc audzēkņi neapmeklē tiešsaistes nodarbības. Ir audzēkņi, kuri vienkārši vairs nepiedalās zoom tiešsaistes nodarbībās, jo vairs nav intereses.
Ir diezgan grūti ar visu tikt galā – bērni paši organizē savu ikdienu, vecāki ne visiem ir mājās un nevar izkontrolēt to, ko dara bērns. Manuprāt, bērniem šis laiks ir grūts, jo viņi paši atbild par sevi, visu dienu jāpavada vienā telpā pie datoriem. Par šo tēmu varētu daudz runāt… Tomēr vairums bērnu, tomēr piedalās zoom nodarbības.
Zoom nodarbības vadu divās daļās, katrai grupai. Pirmā daļa – stiepšanās, fiziskie vingrinājumi vai tehnika, lai nostiprinātu jau esošās zināšanas. Ar jaunā mācīšanu un apgūšanu ir grūtības, jo caur kameru bērniem ir praktiski neiespējami iemācīt, taču lēnām un pacietīgi cenšamies arī apgūt, ko jaunu. Otrā daļa – radošā daļa, kurā improvizējam, dejojam, pētām savu ķermeni un gatavojam video deju sveicienu Ziemassvētku noskaņās.
Skates repertuārs pagaidām ir nolikts “blakus plaukstiņā”, to atsāksim pie pirmās izdevības. Man pašai arī ir vēlme saprast, kā veicināt kvalitātes celšanu, kā motivēt bērnus, esot attalināti?
Iepriekš mūsu kolektīva darba mērķi un uzdevumi bija saistīti ar lieluzveduma “Augstāk par zemi” repertuāra apguvi, tagad, mēs strādājam uz maziem “mērķīšiem” – radam video dejas, eksperimentējam ar savu vidi, kurā esam, mēģinām pielāgot kustību situācijai. Bet galvenais mūsu motors – ir saglabāt sevi formā, neaizmirst to, ko esam darījuši, apguvuši un to nostiprināt vairākkārt.
Ir jāpieņem šo laiku un jāņem no tā maksimumu. Jāpriecājas un jādejo kopā ar bērniem attālinātajās deju nodarbībās. Šis laiks deju pedagogam ir izaicinājumu un pārbaudījumi pilns. Tā ir jauna pieredze – kļūt par daudzpusīgu deju pedagogu.”
Lai deju grupas “Karkadē” dejotājiem un vadītājai pietiek spēka un aizrautības izturēt šo neparasto laiku. Ticu, ka šī pieredze vairos visu dejotāju mīlestību pret deju un palīdzēs novērtēt visas dzīves iespējas, kuras agrāk uzskatījām par pašsaprotamām. Lai visiem veselība un dzīvesprieks!
Informāciju sagtavoja: Ivetta Tamane, Rīgas Interešu izglītības metodiskā centra galvenā speciāliste mūsdienu deju jomā, sadarbībā ar Bērnu un jauniešu centra “Rīgas Skolēnu pils” deju grupas “Karkadē” vadītāju Egiju Abaroviču.