Iepazīsimies! Ziemeļvalstu ģimnāzijas vizuālās mākslas un interešu izglītības skolotāja Agnese Rudzroga
Iepazīsimies! Uz sarunu Ziemeļvalstu ģimnāzijas vizuālās mākslas un interešu izglītības skolotāju Agnesi Rudzrogu aicināja Rīgas Interešu izglītības metodiskā centra galvenais speciālists vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas jomās Elita Kalnača.
Jūs iepazinu neklātienē 2019. gadā Bērnu un jauniešu centra “Laimīte” organizētajā plakātu konkursā “Es Latvijā”. Tā bija mana pirmā tikšanās ar bērnu un jauniešu mākslas darbiem interešu izglītībā. Apskatot un vērtējot konkursam iesniegtos darbus, manu uzmanību toreiz piesaistīja, protams, daudzi darbi, bet īpaši ieinteresēja skolotājas Agneses Rudzrogas audzēkņu darbi ar pasteļkrītiņiem uz tumša fona, krāsaini un ekspresīvi. Toreiz nodomāju – talantīgi audzēkņi un talantīga skolotāja, vēlos iepazīt tuvāk skolotāju Agnesi Rudzrogu.
Kas ir Agnese Rudzroga?
Es esmu meita, māte, sievasmāte, vecmāmiņa, krustmāte, skolotāja. Par visu svarīgāka man dzīvē ir mana ģimene. Man ļoti patīk ceļot, bet vienmēr gribu atgriezties savā tik mīļajā Latvijā. Skolēnus aicinu mācīties, mācīties, mācīties, apgūt dažādas prasmes, jo dzīvē mēdz būt dažādas situācijas un vienmēr ir svarīgi nostāties uz savām kājām.
Mani relaksē mežs – ogošana un sēņošana, arī dārzs. Savā mīļajā Kurzemes pusē zinu katru ogu un sēņu vietu, es viņas vienkārši „saožu”. Ja kāds saka – sēņu nebūs, tikko visas nolasīju, parasti atbildu – manējās mežā ir palikušas un ar tukšu groziņu nekad neatgriežos.
Šobrīd man ļoti pietrūkst teātra izrādes, koncerti, muzeji, pietrūkst tieša kontakta ar aktieriem, mūziķiem, mākslas oriģināldarbiem.
Ziemeļvalstu ģimnāzijas mājas lapā var uzzināt, ka Jūs vadāt vizuālās mākslas pulciņu 1. klasei, 2. līdz 4. klasei un zīda apgleznošanas pulciņu 2. līdz 4. klasei. Kādēļ un cik ilgi strādājat par skolotāju interešu izglītībā? Ko bērni apgūst un iegūst Jūsu nodarbībās?
Man patīk strādāt ar bērniem, īpaši mazajiem. Par vizuālās mākslas un interešu izglītības skolotāju strādāju jau vairāk kā 30 gadus. Pulciņu nodarbībās apgūstam kompozīcijas pamatus, dažādus tehniskos paņēmienus, spēju domāt, neparastā veidā paust savu viedokli par doto tēmu, iepazīstam mākslas virzienus un stilus. Cenšos neiejaukties bērnu viedoklī , tikai uzklausīt, koriģēt darba kompozīciju, jo nekas nav svarīgāks par bērna spēju domāt.
Ļoti mīlu Latvijas dabu, mežus, purvus , dabas takas, pilsētas, muižas. Daudz iedvesmas skolēnu radošajiem darbiem smeļos Latvijas dabā.
Man ļoti svarīgi ir apgūt un novērtēt Latvijas kultūras mantojumu un tradīcijas, prasmīgi apvienot veco ar jauno. Bet tas nav viegli, tur vēl tāls ceļš ejams.
Apmeklējot bērnu un jauniešu konkursu – izstādes ļoti bieži var redzēt Jūsu audzēkņu darbus. Jūsu audzēkņi ar labiem panākumiem piedalījušies gan Rīgas, gan Latvijas, gan starptautiskajos bērnu mākslas konkursos: “Mocīšu darbnīca”, plakātu konkursos , kas veltīti Latvijai, “Radi rotājot”, “Zeme mūsu rokās”, “Laikmetīgā māksla. Nākotnes grāmata”, starptautiskajos konkursos “Trejdegsnis”, “Lidice” un daudzos citos. Zinu, ka tas prasa no skolotāja lielu uzņēmību un brīvo laiku, lai nogādātu bērnu darbus uz konkursa norises vietu. Kas Jūs motivē darboties, gatavoties, piedalīties konkursos? Kuri mākslas konkursi bērniem un jauniešiem visvairāk patīk un ieinteresē un kādēļ?
Man jau liekas, ka jebkurš mākslinieks, arī mazais, rada darbus, lai tos nodotu skatītāju apskatei. Var jau arī savu darbiņu noglabāt mapītē vai aiznest uz papīrgrozu, arī no tā būs ieguvums – autors būs aktivizējis savu radošo domāšanu, lietderīgi pavadījis brīvo laiku, stiprinājis uzmanības noturību. Man patīk rīkot izstādes pilsētā, skolā, klasē un rosināt bērnus piedalīties dažādos konkursos, izstādēs mūsu valstī un starptautiskos pasākumos.
Mākslai vajag skatītāju un mēs no šīs pieredzes apmaiņas arī paši daudz mācāmies.
Katram bērnam ir mīļākas un mazāk mīļas tēmas. Ļoti labprāt mazie bērni zīmē dzīvniekus, putnus, pasaku tēlus, fantastiku, grūtāk iet ar nopienu tēmu padziļinātāku izpēti.
Piedalāties arī izglītības iestādes organizētajos karjeras dienu pasākumos, dodot iespēju bērniem un jauniešiem tuvāk iepazīt profesiju, radoši darbojoties un iejusties mākslinieka lomā. Kāda ir audzēkņu interese par mākslu, par mākslinieka profesiju? Vai laika gaitā ir mainījusies audzēkņu interese par radošajām profesijām?
Jā, katru gadu aktīvi iesaistāmies karjeras dienās – pētām dažādas profesijas, tiekamies ar profesiju pārstāvjiem un radošajās darbnīcās vairāk iepazīstam mākslas profesijas. Mazie bērni izrāda interesi par dažādām profesijām, labprāt darbojas mākslas pulciņos, bet nākotnē kļūt par mākslinieku vēlas tikai retais. Pēc 4.klases piedāvāju bērniem iespēju iestāties bērnu mākslas skolās, palīdzu sagatavoties. Agrāk šī interese bija lielāka, šobrīd bērni vairāk domā par datorgrafiķa, arhitekta profesijām.
Kādus gadus atpakaļ Ziemeļvalstu ģimnāzijas vizuālās mākslas skolotāja Agnese Rudzroga ir saņēmusi “Zelta pildspalvu”. Grāmatā “Rīgas Zelta skolotāji 1995 – 2015” ir ietvertas arī Jūsu atziņas un pedagoģiskā darba pieredze. Nominācija Zelta pildspalva tika dibināta ar mērķi izteikt atzinību Rīgas pedagogiem par ieguldījumu skolēnu mācību un audzināšanas darbā, kā arī, lai motivētu skolotājus darba kvalitātes paaugstināšanai. Saskaņā ar Nolikumu skolas padome, skolēnu pašpārvalde un skolas vecāku padome var izvirzīt vienu pretendentu nominācijai Zelta pildspalva. Vai šāda atzinība bija liels pārsteigums? Kā Jūs domājat, par kādiem darbiem vai sasniegumiem skolotājs kļūst pamanāms, vērtīgāks, interesantāks gan audzēkņu, vecāku, kolēģu acīs?
Paldies maniem kolēģiem, skolēniem un vecākiem par mana darba novērtējumu! Mans mērķis nav kļūt par labāko vai mīļāko skolotāju. Ļoti novērtēju iespēju dzīves laikā mācīties pie daudziem skolotājiem un no katra paņemt priekš sevis to vajadzīgāko, vērtīgāko. Protams, sava darba mīlestība, godīga attieksme pret darbu un audzēkņiem, spēja visu laiku meklēt ko jaunu, augt līdzi laikam, būt radošam, atzīt un analizēt savas kļūdas – tas ir svarīgi jebkuras profesijas pārstāvim.
Agnese Rudzroga ir arī pieaugušo neformālās izglītības kursu lektore. Ir vairākas izglītības programmas, kur dalāties savā radošajā, pedagoģiskajā pieredzē un piedāvājat apgūt zīda apgleznošanu, papīra lampu darināšanu, rotājumu darināšanu. Jūsu auditorija ir plaša – dažāda vecuma un ar atšķirīgu radošo un profesionālo pieredzi. Kas Jums pašai ir tuvāk – būt skolotājai vai lektorei?
Mana pedagoģiskā pieredze ir ar dažāda vecuma auditoriju, bet vislabāk patīk darboties ar mazajiem bērniem un pieaugušajiem. Cik tie mazie ir radoši, ar kādu prieku un azartu viņi darbojas, ja ir izdevies izdomāt interesantu uzdevumu! Pieaugušie, tas jau ir cits stāsts, viņi zina, ko grib. Labprāt vadu kursus un radošās darbnīcas kolēğiem skolā un pilsētā, dažādām pieaugušo auditorijām.
Zinu, ka skolotāja darbs paņem lielu enerģiju un daudz laika, nepieciešams izdomāt jaunus, radošus uzdevumus, profesionāli pilnveidoties. Vai Jums izdodas apvienot skolotāja darbu un radoši darboties kā māksliniecei?
Man ļoti patīk ceļot un pašai izdomāt ceļojumu maršrutus. Vienmēr cenšos iepazīt katras valsts vēsturi un kultūru, apmeklēt muzejus. Mani vienmēr ir interesējusi glezniecība, īpaši postimpresionistu glezniecības maniere un krāsu salikumi , kā arī smalki, niansēti krāsu toņi, kādus varu redzēt L. Purmales, D. Lielās, I. Vecozola darbos. Grafiku iemīļoju pēc Ešera mājas – muzeja apmeklējuma Hāgā. Viņa matemātiskā domāšana, tehniskais izpildījums ir unikāls. Esmu pamēģinājusi šo cieto riekstu atrisināt arī ar skolēniem, bet nezinu, vai kādam izdosies ko līdzīgu sasniegt. Līdzīgi ar tēlniecību – Vīgelanda skulptūru parks Oslo. Un tad kādā brīdī naktī pamostos un atnāk ideja, kā varētu darboties ar bērniem.
Esmu krājēja, cenšos daudzām lietām /piena pakām, plastmasas pudelēm, tualetes papīru rullīšiem, papīru un audumu atgriezumiem…/ iedot otro mūžu un izmantot radošajā darbā. Mani iedvesmojis ir Teita Modernās mākslas muzejs Londonā un starptautiskās laikmetīgās mākslas bienāles Rīgā.
Daudzus gadus man brīvais laiks ir pagājis pie šujmašīnas, esmu arī tērpu māksliniece un ļoti, ļoti daudzu tērpu autore.
Šobrīd man patīk izpausties pavārmākslā, labprāt gatavoju ziemas krājumus un pusdienas sev mīļajiem.
Kad Jūs uzrunāju uz sarunu, teicāt, ka pašlaik daudz darbu, tuvojas skolas jubilejas pasākums. 2021. gads ir Ziemeļvalstu ģimnāzijas 30 . jubilejas gads, oktobris – jubilejas mēnesis, 1. oktobris skolas dzimšanas diena. Kā gatavojāties, kā atzīmējāt šo notikumu skolā?
Par savu pienākumu vienmēr esmu uzskatījusi noformēt skolu ar bērnu darbiem. To daru regulāri, uz visiem svētkiem. Nekad neizmantoju iepriekšējo noformējumu, nākamais var būt labāks, sliktāks, bet vienmēr viņš ir savādāks.
1. oktobrī skolā ciemojās divas mūzikas grupas un rododendru dārzā sniedza atraktīvu koncertu ar skolēnu iesaistīšanos. Visi skolēni zīmēja skolu pēc 30 gadiem. Katras klases interesantāko darbu plānojam uzzīmēt uz flīzes un skolā izveidot flīžu sienu. Skolas sākumskolas ēkas pagalmā izrotājām koku ar 3.-4. klašu skolēnu darbiem apļa kompozīcijā. Zolitūdes vējš gan ilgi neturēja bērnu darbus kokā un nācās viņus pārnest uz skolas iekštelpām.
Varbūt ir kāds jautājums ko gribētu, lai uzdod un sniegt atbildi?
Man ļoti nepatīk rakstīt apguves plānus, idejas atnāk pēkšņi, apmeklējot kādu izstādi vai vienkārši naktī pamostoties. Noteikti atbalstu standartu un sasniedzamo rezultātu izvirzīšanu un ievērošanu. Līdzīgi ir ar pārlieku stingri izvirzītiem vērtēšanas kritērijiem – radošos skolēnus tie reizēm nogalina, bet centīgajiem palīdz sasniegt labākus rezultātus.
Jūsu novēlējums skolotājiem un audzēkņiem!
Skolēniem – dariet, esiet radoši! Jo vairāk darīsiet, jo vairāk paspēsiet! To novērtēsiet tikai dzīves laikā. Izmēģiniet dažādas lietas un atrodiet savus talantus!
Skolotājiem – meklējiet idejas, kā piesaistīt bērnu uzmanību un priecājieties par katru , kuru ir izdevies ievest mākslas lauciņā noturīgi vai profesionāli. Pats galvenais – nepazaudējiet savu individualitāti un unikalitāti, kas ir raksturīga Latvijai!
Paldies par atvēlēto laiku un sirsnīgo sarunu!
Foto no Agneses Rudzrogas personīgā arhīva.