Ekspertu pārdomas pēc skatuves runas konkursa „Rīgas zvirbulis”.
Šī gada 8. novembrī noslēdzās Rīgas skolēnu skatuves runas konkurss „Rīgas zvirbulis”, veltīts Latvijas Republikas proklamēšanas 95. gadadienai.
Līdz ar rajonu/ priekšpilsētu skatēm, bieži izskanēja jautājumi un pārdomas – kā izprast nolikuma mērķi – „Piedalīties ar runas priekšnesumiem skolēnu pilsoniskās un patriotisma audzināšanas pasākumu ciklā „Mana Latvija””?! Centīsimies sniegt atbildi, lai turpmāk rosinātu pedagogus izvēlēties daudzveidīgu un audzēkņu vecumposmam atbilstošu un saistošu repertuāru.
Laura Paegle, Rīgas Interešu izglītības metodiskā centra (turpmāk tekstā Centrs) Teātra metodiskās apvienības vadītāja
„Protams, arī fināla laikā notika diskusija par repertuāra izvēli. Daļa pedagogu joprojām uzskata, ka, ja ir dota tēma, tad drīkst runāt tikai patriotiskus dzejoļus vārda tiešajā nozīmē. Jāteic, ka šogad Rīgas skolēnu skatuves runas konkursā „Rīgas zvirbulis” netika uzdota tēma (kā iepriekšējā gadā Valsts izglītības satura centra organizētajā Skolēnu skatuves runas un literāro uzvedumu konkursā „Ievelc dziļā elpā savu Latviju!”), bet gan konkurss bija veltīts Latvijas Republikas proklamēšanas 95. gadadienai. Un, atgriežoties pie iepriekš minētā nosaukuma „Ievelc dziļā elpā savu Latviju”, aicinu Latviju skatīt visā tās daudzveidībā un krāšņumā – gan dabas, gan cilvēcisko attiecību, tajā pat laikā paužot savu individuālo un dziļi personisko attieksmi pret valsti.
Gunārs Antapsons, Centra tālākizglītības metodiķis, runas speciālists
„Patriotiskās dzejas lasījumam jāsniedz izpildītāja apjaustu emociju virknējumu ar dziļu piederības sajūtu. Sākot no saasināta mīlestības apliecinājuma pret tautu un zemi, līdz ētiskam maksimālismam un dramatiskai laikmeta uztverei, neizslēdzot paradoksu un pašironijas poētiku. No iepriekš teiktā izriet, konkursā, kas bija veltīts Latvijas Republikas proklamēšanas 95. gadadienai, konkursantiem bija tiesības paust sev aktuālas domas, savu piederības un dzimtenes izpratni.”
Biruta Bauma, teātra eksperte, režisore
„Pareizi izvēlēts repertuārs ir pirmais un lielā mērā noteicošais priekšnosacījums veiksmīgam runas priekšnesumam.
Konkursa dalībnieku repertuārs daudzos gadījumos iepriecināja žūriju un klausītājus ar atbilstību vecumam, spējām, runātāja individualitātei, ar interesantu un jaunu, iepriekš nedzirdētu daiļdarbu izvēli. Tiesa, tas galvenokārt sakāms par konkursa dalībniekiem, kuri saņēma augstāko vērtējumu un ieguva I, II vai III pakāpi.
Taču konkursa nolikumā iekļautais mērķis „Piedalīties ar runas priekšnesumiem skolēnu pilsoniskās un patriotisma audzināšanas pasākumu ciklā „Mana Latvija”” un tā veltījums Latvijas Republikas proklamēšanas 95. gadadienai samērā daudzās mācību iestādēs pārprasts, tulkots pārāk tieši un šauri. Radās iespaids, ka tika izvēlēta dzeja vai proza, kur dominante ir vārds „Latvija”, un, ka runas materiāla izvēle pakārtota tam, cik bieži izskan Latvijas vārds. Turklāt netiek ņemtas vērā izpildītāja spējas un vecums. Tādu nozīmīgu mūsu literārā mantojuma daiļdarbu, kā, piemēram, J.Jaunsudrabiņa „Piemini Latviju”, V.Plūdoņa „Tev mūžam dzīvot, Latvija” u.c. izpildījums prasa augstu meistarību un dziļu izpratni.
Jēdziens „sava Latvija” dod iespēju runāt par bērniem un jauniešiem tuvām un saprotamām tēmām plašā amplitūdā, par morāles un ētikas problēmām. Piemēram, par cilvēciskām vērtībām, atbildību par savu rīcību, par līdzcilvēkiem, par Latvijas brīnišķo dabu u.c.
Un diez vai vajadzētu ieteikt konkursantiem runāt A.Krūkļa dzeju „Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu” un M.Zālītes „Tik un tā” – darbus, kuri uz laiku laikiem iesakņojušies apziņā kā brīnišķīgas dziesmas. Tas jūtami traucē izpildījumam.
Atsevišķu runātāju izpildījums nespēj pārliecināt tāpēc, ka repertuārs ir viņu vecumam neatbilstošs – pārāk sarežģīts, filozofisks (piemēram, V.Visocka „Lidotāja dziesmu” runā 5.klases skolnieks, B.Pasternaka „Ņedotroga” – 7.kl. skolnieks), jebšu pārāk atvieglots, bērnišķīga rakstura darbs – pusaudzim (piemēram, J.Osmaņa „Grāmata”, O.Vācieša „Velosipēds” – 7.kl. skolniekiem, O.Vācieša „Zīmēšana” – 6.kl. skolniecei).”