Interešu izglītība – nemainīga vērtība!

Tuvojoties jaunajam mācību gadam laikraksta „Izglītība un Kultūra” žurnāliste Laila Avotiņa sagatavoja jautājumus Rīgas interešu izglītības metodiskā centra metodiķiem. Intervija daļēji publicēta 29. augusta „Izglītībā un Kultūrā” . Šeit pieejama sarunas pilna versija. Vēlam visiem bērniem un jauniešiem, viņu vecākiem un skolotājiem radošu 2013./2014. mācību gadu!

Latvija ir unikāla ar to, ka ļoti būtiska vieta bērna izglītošanās gaitās ir interešu izglītībai. Šāda veida izglītošanās iespējas novērtē gan vecāki, gan paši skolēni, tāpēc es gribu vaicāt, kas jūsuprāt ir interešu izglītības Rīgā un valstī kopumā lepnums?

Ilga Millere (Mūzikas skolotāju metodiskās apvienības vadītāja): Domāju, ka interešu izglītības Rīgā un valstī kopumā lepnums ir ļoti daudzu bērnu un jauniešu iesaistīšanās kultūrizglītības programmās – koros, deju, u.c. kolektīvos, piedalīšanās Dziesmu un deju svētkos, kas iekļauti UNESCO nemateriālās kultūras mantojumā, kā arī vēlme tos saglabāt nākošajām paaudzēm.

Inga Liepiņa (Sporta skolotāju metodiskās apvienības vadītāja): Lepnums – ir pati iespēja katram bērnam pilnveidot sevi kvalitatīvās un daudzveidīgās, sev interesējošās, interešu izglītības jomās. Pati Interešu izglītības sistēma, kas saglabāta neskatoties uz valsts finansiālajām problēmām.

Laura Paegle (Teātra mākslas metodiskās apvienības vadītāja): Tas, ka interešu izglītība joprojām ir, un pedagogi – sava darba patrioti.

Gita Pērkone (Sporta skolotāju metodiskās apvienības metodiķe): Tā ir unikāla iespēja, reizēm pat bez maksas vai nelielu samaksu, katram skolēnam ārpus obligātā mācību procesa pilnveidoties dažādās jomās, tā attīstot savus talantus, vai arī tieši otrādi- atklājot savus talantus.

Viva Dzene (Vizuālās mākslas skolotāju metodiskās apvienības vadītāja): Interešu izglītības lepnums- mūsu pedagogi, kuri savu jomu uztur pašaizliedzīgi (bieži vien ar saviem finansiāliem resursiem)

Dagnija Ramane (Vizuāli plastiskās mākslas skolotāju metodiskās apvienības vadītāja): Interešu izglītība pati par sevi mūsu valstī ir liels lepnums, kuru ļoti rūpīgi vajag kopt un attīstīt.

Dace Lazdiņa (sporta un kultūras darba organizatore): Interešu izglītībai ir būtiska nozīme izaugsmē un sevis pilnveidošanā, tā ir jaunrades uzturēšana sevī, komunikācija un pilnvērtīgas attiecības sabiedrībā.

BJC Daugmale pedagi (viedokli apkopoja izglītības metodiķe – organizatore Ilze Rimicāne): Lepnums -audzēkņu lielie sasniegumi Rīgas, Latvijas un pasaules mērogā gan kultūrizglītības, gan sporta jomā.

 

Ar kuriem no interešu izglītības uzdevumiem mūsdienās ir grūtāk tikt galā un kāpēc?

Ilga Millere: Šobrīd grūtāk : 1) pārliecināt skolēnus par pilsonisko attieksmi pret mūsu valsti – Latviju, jo pat izglītības ministrs /Ķīlis/ pirms gada uzsvēra, ka jāapgūst angļu valoda, lai varētu braukt projām no Latvijas, jo “te taču ļoti zems izglītības līmenis”, to pat nepamatojot, pēc kādiem kritērijiem tas noteikts.
2) veikt metodisko materiālu izstrādi un to popularizēšanu/izdošanu, jo katram skolotājam tam jāvelta brīvais laiks un arī tas viss jāveic par brīvu!

Inga Liepiņa: Manuprāt visgrūtāk ir ar nodrošināt apzinātu talantīgo bērnu un jauniešu izaugsmes iespējas. Jo tieši šeit visvairāk nākas saskarties ar finansiālām problēmām. Ar minimāliem finansu līdzekļiem var ieinteresēt, iepazīstināt ar konkrēto veidu (piemēram, sporta veidu), bet, lai sekmētu tālāku talantu izaugsmi nepieciešami arī lielāki resursi. Piemēram sportā tas ir ļoti būtiski – dalība sacensībās, treniņnometnēs, labs inventārs utt. Manuprāt visi pārējie uzdevumi ir pārsvarā atkarīgi no paša pedagoga.

Laura Paegle: 1)Masveidība. Iesaistot interešu izglītībā visus bērnus, neveicot atlasi pēc dotumiem, zūd kvalitāte. Sevišķi tas redzams skolās. 2)Pedagogu kompetence un profesionālisms savā jomā. Ja pedagogs nav speciālists, bet tikai ar pedagoģisko izglītību, ar profesionālo ievirzi būs pagrūti.

Gita Pērkone: Manuprāt, tas, ka bieži vien interešu izglītības nodarbības ir pārāk vēlu vakarā. Un interešu izglītībai ir jāsacenšas ar skolēnu iemīļotām TV pārraidēm un datora neierobežotiem piedāvājumiem.

Viva Dzene: Veicināt audzēkņos motivāciju, kāpēc viņiem nepieciešams attīstīt savas prasmes.

Dagnija Ramane: Grūtāk ir veicami tie uzdevumi, kuri prasa mērķtiecību un pacietību

Dace Lazdiņa: Interešu izglītība nav obligāta prasība, līdz ar to tai vienmēr tiek atvēlēta otrā vieta aiz pamatizglītības, uzskatu ka interešu izglītībai ir jāiet roku rokā ar pamatizglītību, jo caur interešu izglītību var atklāt bērna patiesās vajadzības un dotības.

 

Viens no interešu izglītības uzdevumiem ir nodrošināt bērna ievirzi karjeras izvēlē – cik efektīvi un kā tas notiek Rīgā?

Ilga Millere: Ne vienmēr karjeras izvēle sakrīt ar vaļasprieku – praksē vairāk novērots, ka interešu izglītība ir brīvā laika pavadīšanas iespējas, sevis dauzpusīga izglītošana (jo bērns deju kolektīvā vai korī vai citur – neapgūst deju kolektīva vadītāja prasmes, diriģenta vai kormeistara prasmes u.t.t.). Protams, katrā kolektīvā bērns tiek iepazīstināts ar iespējām konkrētās profesijas izvēlē.
Inga Liepiņa: Jau sen pierādīts, ka interešu izglītība daudziem ir bijusi par pamatu karjeras izvēlē, tai skaitā arī sportā. Piemēram, daudzi alpīnisma, sporta tūrisma pulciņa audzēkņi strādā augstuma darbus (industriālais alpīnisms), sporta veikalos par konsultantiem, vai kādā no atpūtas centriem – augstajās virvēs u.c.
Laura Paegle: Daļēji, jo daudzi strādā uz rezultātu, nevis lai attīstītu skolēnu dotumus un palīdzētu atrast savu ceļu dzīvē.
Gita Pērkone: Manuprāt, tas ir katras mācību iestādes viens no galvenajiem uzdevumiem. Par efektīvu šī uzdevuma veikšanu var uzskatīt, to ka dažādu jomu pedagogi ir samērā jauni un enerģiski.
Viva Dzene: Tas attiecas uz vecākajiem audzēkņiem, tiem kuri Interešu izglītības 4. un 5. izglītības līmenī apgūst kādu jomu. Runājot par pulciņiem, studijām ne visi pedagogi strādā ar pamatskolas vai vidusskolas vecuma jauniešiem. Bieži vien skolēni izvēlas to , ko vislabāk pārzina, prot.
Dagnija Ramane: Mūsu pilsētā un valstī kopumā interešu izglītība sniedz lielu palīdzību bērniem noformulēt savus mērķus turpmākās karjeras izvēlē.
Dace Lazdiņa: Interešu izglītība ir uz katra bērna, jaunieša indivīda brīvas gribas izvēli apgūt piedāvāto interešu izglītības programmu, līdz ar to tās tiek veidotas, kuras ir aktuālas, mūsdienīgas un kultūras mantojuma tālāk nodošanas ievirzi.
BJC “Daugmale” pedagogi: Bērna ievirzei karjeras jomā ir liela nozīme -audzēkņi turpina mācības gan mākslas, gan profesionālajās, gan sporta skolās.

 

Pagājušajā mācību gadā tika veikts unikāls pētījums par Interešu izglītību Latvijā un tās lomu¹ bērna izglītībā. Viens no secinājumiem atainoja situāciju, ka interešu izglītībā mazāk iesaistās zēni, jo viņiem interesējošās interešu izglītības programmas ir ļoti dārgas. Kuras, jūsuprāt, interešu izglītības jomas būtu nepieciešams finansiāli īpaši atbalstīt, pretējā gadījumā tās varētu izzust?

Ilga Millere: Ja zēnus ieinteresē, nav speciālu, tikai zēniem paredzētu interešu izglītības programmu. To pierāda kaut vai šie skaitļi : 2007./08. m.g. Rīgā bija 14 zēnu kori (380 dalībnieki), bet 2012./13. m.g. – 21 zēnu koris ar 710 dziedātājjiem)

Inga Liepiņa: Sporta jomā novērots, ka vairāk tomēr ir zēni. Fiziskās aktivitātes nepieciešamas gan zēniem, gan meitenēm, un par to nepieciešamības esamību ir ļoti daudz pētījumi. Nenoliedzami, jo dārgāks sporta veids (dārgs aprīkojums utt.), jo vairāk atkarīgs no bērna finansiālajām iespējām. Protams, vēlētos, lai visiem bērniem būtu vienādas iespējas izvelēties sev tīkamo sporta veidu.

Laura Paegle: Nevaru pateikt. Bet patiesībā – viss atkarīgs no pedagoga. Jas būs entuziasts – būs kolektīvs.

Gita Pērkone: Tehnisko jaunradi.

Viva Dzene: Manuprāt zēni vienkārši ir kūtrāki, viņiem labāk patīk sēdēt pie datora ekrāna. Bieži vien draugu lokā nav kāda , kas iesaista kādā pulciņā.

Dagnija Ramane: Dažādas tehniskās jaunrades jomas, kuras dod iespēju zēniem noformulēt sev karjeras iespējas, kā arī māca un attīsta dzīvē nepieciešamās ikdienas iemaņas.

Dace Lazdiņa: Interešu izglītība piedāvā dažāda veida programmas, kuras ir gan zēniem gan meitenēm, tā nevar teikt ka zēni neapmeklē interešu izglītības programmas jo nav izveidotas viņu interesēm, vai ir ļoti dārgas. Zēni vairāk izvēlās sporta nodarbību un tehniskās jaunrades plašo piedāvājumu pulciņus. Kā arī zēni iesaistās mazāk jo viņi nav tik aktīvi kā meitenes kā arī zēni skaitliski ir mazāk Latvijā.

 

Pētījums parāda arī to, ka Latvijas skolēni pārsvarā izvēlas apmeklēt 1 vai 2 pulciņus nedēļā. Kā jūs novērojat – izvēle tiešām notiek bērna interešu vai vecāku interešu un finansiālo iespēju vadīta?

Ilga Millere: Ļoti labi, ka skolēni izvēlas 1 -2 pulciņus, jo pretējā gadījumā bērns pēc mācību darba skolā – ”skrien no viena pulciņa uz otru”, pārgurst un vēlāk rodas nevēlēšanās apmeklēt interešu izglītības pulciņu nodarbības.
Taču jāatzīst, ka ir daļa vecāku, kas lielās, ka viņa bērns jau 6 – 8 gadu vecumā apmeklē 4 pulciņus (pēc pieredzes), bet pēc dažiem gadiem bērns nevēlas neko, jo tā bijusi vecāku izvēle.

Inga Liepiņa: Manuprāt tam ir ļoti daudz un dažādi iemesli un jāskata pilsētas un laukus atsevišķi. Ietekmē gan vecāki, piemēram, grib lai bērns vairāk laika velta mācībām, lauku un mājas darbiem utt. Protams, vai ir pietiekami daudzveidīgs interešu izglītības pulciņu piedāvājums? Cik tālu no mājām? Diemžēl mūsdienās daudz bērni labāk izvēlas datorspēles nekā apmeklēt kādu pulciņu.

Laura Paegle: Gan viens, gan otrs. Manuprāt – līdzsvarā.

Gita Pērkone: Jaunāko klašu skolēniem noteikti zināma loma ir vecākiem, reizēm arī finansēm. Bet vēlāk jau bērns pats izvēlas to, kas viņam patīk un to no kā viņš atteiksies.

Viva Dzene: Tas, ka skolēni pārsvarā izvēlas apmeklēt 1 vai 2 pulciņus nedēļā ir normāli. Kas izvēlas pulciņa veidu nav tik būtiski- galvenais, lai audzēknis to apmeklē nepiespiesti, ar ieinteresētību.

Dagnija Ramane: Lai saprastu, kura ir tā joma, kurā bērns sevi atklāj radoši un, kurš ir tas žanrs, kurā tā īsti attīstās un izpaužas viņa radošums, tiek apmeklēti pat 3, ,4 vai pat 5 pulciņi. Sākumā, protams, ka tas notiek ar vecāku atbalstu. Vēlāk audzēknis jau pats ir sapratis un sev noformulējis savu prioritāro interešu izglītības jomu.

Dace Lazdiņa: Primārais ir vispārējās izglītības iegūšana, kurā ir augstas prasības, kā arī tas prasa daudz laika lai sagatavotos uz nākamās dienas mācību stundām, interešu izglītība ir pakārtota vispārējai izglītības programmu apguvei, līdz ar to ja bērns apgūst 1 vai 2 pulciņus nedēļa tas ir ļoti labs rādītājs.

 

Visapmeklētākās valstī no interešu izglītības jomām ir kultūrizglītības programmas ‒ tautas dejas, folklora, kori, teātris, vizuālā māksla u.t.t. Kā un vai jūsuprāt mainās šo programmu kvalitāte nemainīgi klātesot multikulturālajai ietekmei?

Ilga Millere: Interešu izglītības kultūrizglītības programmām ‒ tautas dejai, folklorai, koriem, u.t.t.programmu kvalitāte aug, katru gadu mainās. Te ir šī valstiskuma apziņas un patriotisma audzināšanas ietekme, kas atkarīga no iestādes direktora un skolotājiem.
Kā lieliskāko piemēru var minēt 2012. gada 1. un 2. jūnijā Rīgas bērnu un jauniešu mūzikas svētkus „Mēs – pilsētai ceRīgai”, kuros piedalījās skolās dziedošie daudzu tautību bērni.

Inga Liepiņa: Grūti spriest – neesmu konkrētās jomas pārstāvis. Tomēr gribētu piebilst, ka it kā skaitās visapmeklētākā valstī, bet tajā iekļauts ļoti daudz veidi atšķirībā no pārējiem veidiem.

Laura Paegle: Teātra jomā tas iespaido gan uz vienu, gan otru pusi. Daļa pedagogu iet vieglākās pretestības ceļu, pārsvarā iestudējot lētus šovus, vai arī liekot audzēkņiem iejusties pieaugušo repertuārā, kam viņi nav gatavi ne psiholoģiski, ne fiziski. Citi, turpretī, cenšas

Gita Pērkone: Kultūrizglītības programmas ir vērstas uz latviešu kultūru, tradīcijām un mantojumu. Novitātes noteikti ir un būs. Tas novērojams arī dziesmu un deju svētku repertuāros. Deja kļūst dinamiskāka, tiek ieviesti dažādi papildus priekšmeti (maisi, nūjas, krēsli u.c.). Arī vizuālās mākslas tehnikā un materiālu daudzveidībā vērojamas radikālas izmaiņas.
Sportā ienāk jauni sporta veidi, piemēram, florbols, frisbijs, lēkšana uz batuta u.c.

Viva Dzene: Programmu kvalitāte ir mainījusies pēdējo 5 gadu laikā, jo pedagogiem ir jādomā, kā piesaistīt savam pulciņam/ studijai audzēkņus.

Dagnija Ramane: Realizējot kultūrizglītības programmas , protams, ir jāņem vērā esošais modernais un laikmetīgais kultūrā, taču tas ir radoši jābalsta uz mūsu nacionālajām kultūras vērtībām, jāsabalansē nacionālais, laikmetīgais, modernais.

Dace Lazdiņa: Multikulturālās izglītības galvenie jautājumi un temati ir demokrātija; daudzveidība, cilvēka tiesības, vienotība, globālā mijiedarbība, ilgtermiņa attīstība, vara, neiecietība, diskriminācija un rasisms, migrācija, identitāšu daudzveidība; dažādas perspektīvas; patriotisms un kosmopolītisms, līdz ar to jebkura interešu izglītības programma ir pakļauta multikulturālajai izglītībai progresīvā vidē.

 

Jau sen zināms, ka galvenā atslēga ceļā uz panākumiem zināšanu ieguvē ir skolotājs. Pētījums parāda, ka interešu izglītības pedagogi lielākoties ir vecumā no 30-49 gadiem, kas nozīmē, ka pedagoģiskajam potenciālam nedraud novecošanās. Ar ko tas, jūsuprāt, ir skaidrojams, ka interešu izglītībā dominē gados jauni skolotāji?

Ilga Millere: Vai no 30 – 49 gadiem – tie ir gados jauni skolotāji??? Uzskatu, ka tas ir vidējs vecums, jo jaunie skolotāji savas darba gaitas sāk ap 22 – 24 gadiem.

Inga Liepiņa: Skolotājam jābūt visu laiku radošam, aktīvam. Interešu izglītība jau nav obligāta. Ja skolotājs nespēs ieinteresēt, noturēt audzēkni, tad viņiem vienkārši nebūs darba. Līdz ar to, visu laiku skolotājam sevi jāpilnveido. Jaunība ir maksimālisms – es varu, gribu…, bet daudziem ar laiku tas pazūd. Jāņem vērā, ka daudziem tas nav pamatdarbs, tas ir papildus darbs, kas bieži vien aizņem arī daudz skolotāja brīvā laika.

Laura Paegle: To neesmu novērojusi, bet, ja to uzrāda pētījumi, tad varbūt jaunajiem lielāka uzņēmība un vairāk degsmes, atvērtāki inovācijām, labāk izprot audzēkņu vēlmes un intereses.

Gita Pērkone: Labs pedagogs ir tas, kurš aizrauj ar savu ideju un iedvesmo skolēnus darīt to, ko viņš pats prot vislabāk. Un gados jauni pedagogi prot aizraut ar savām enerģiskām idejām.

Viva Dzene: Man ir cita veida informācija, ka interešu izglītībā dominē gados vecāka gada gājuma pedagogi. Un viņi brīnišķīgi tiek galā ar darbu, bet jaunākās paaudzes pedagogi nav spējīgi noturēt interesi bērniem.

Dagnija Ramane: Radošuma un talanta atraisīšana mūsu audzēkņos mākslas jomās, vistiešākajā veidā ir saistīta ar skolotāja radošumu, talantu un uzdrīkstēšanos būt kreatīvam un spilgtai personībai – māksliniekam. Tieši pie skolotājiem- māksliniekiem visspilgtāk attīstās un izpaužas bērnu radošums.

Dace Lazdiņa: Lai strādātu interešu izglītībā primārais ir pedagoga attieksme un spēja pielāgoties mūsdienīgam laikmetam un spēja saprasties ar katru bērnu un jaunieti, tikai tas ir iespēja būt par interešu izglītības pedagogi ja ir noturīga saite starp pedagogu un audzēkni.

 

Vai, jūsuprāt, interešu izglītības skolotāju vecumam ir kāda saistība ar pedagoģisko kompetenci un atalgojumu?

Ilga Millere: Noteikti! Ja skolotājs strādā ilgāk par 5 gadiem, viņš ir izgājis caur pirmajām grūtībām, guvis pieredzi, paaugstinājis savu pedagoģisko kompetenci (vajadzīga tikai vēlēšanās). Ļoti žēl, ka interešu izglītības skolotāju atalgojums atšķiras, ir zemāks nekā pārējo skolotāju atalgojums….

Inga Liepiņa: Gan jā, gan nē.

Laura Paegle: Pārsvarā – jā.

Gita Pērkone: Nedomāju, jo pedagogs kurš „iedegas” par savu ideju visticamāk strādās, neskatoties uz savu vecumu, neprasot kad un cik daudz viņš saņems par to.

Viva Dzene: Vistiešākā, pedagogu kompetence aug ar katru mācību gadu. Būtu labi , ja arī atalgojums kaut kādā sistēmā augtu līdzi.

Dagnija Ramane: Pedagoga dzīves un darba pieredze, protams, seko līdzi pedagoga gadiem. Visi šie aspekti ir korekti un dzīvesgudri jāsabalansē .

Dace Lazdiņa: Šajās jautājumā nesaskatu nekādas saistības tas ir tikai attieksmes jautājums.

BJC “Daugmale” pedagogi: Pedagogiem nozīmīga ir pieredze, kā arī vēlme un interese realizēt savas idejas.Protams, kompetence arī nosaka atalgojumu.Atalgojumu nosaka arī iegūtā izglītības pakāpe.

 

Interešu izglītības iespējas tiek piedāvātas gan skolā, gan atsevišķās interešu izglītības iestādēs. Kā jūs uzskatāt, cik būtiska ir šī izvēles iespējamība un piedāvājuma kvalitāte?

Ilga Millere: Izvēle ir dažāda, jo skolās nav dažām specialitātēm vajadzīgo telpu, materiāli tehniskās bāzes, finansējuma.

Laura Paegle: Centros – lielāka. Skolās pārsvarā administrācija piespiež vai sadala, ko katrs apgūs.

Gita Pērkone: Ne visās skolās tiek piedāvāta interešu izglītība. Tāpēc bērni dodas uz bērnu un jauniešu centriem, kur tiek plaši piedāvāta dažādu jomu iespēja iesaistīties un pilnveidoties.

Viva Dzene: Piedāvājuma kvalitātei jābūt līdzīgai abās iestādēs. Daudzas jomas atšķiras ar kaut ko specifisku, zinot, ka skolēnu skaits ir mazs , nebūtu ekonomiski visās skolās iekārtot interešu izglītības nodarbībām telpas, aprīkojumu, u.t.t.

Dagnija Ramane: Interešu izglītības iestādēs šāda veida izglītībai ir nopietnāka pieeja un attieksme kā no administrāciju, tā arī pedagogu puses. Pedagogi ļoti bieži ir ar profesionālās ievirzes kvalifikāciju, beiguši mākslas jomu augstskolas vai koledžas, tātad paši ir radošas personības , kas ir ļoti nozīmīgi bērna kā radošas personības veidošanai.

Dace Lazdiņa: Aiz katras interešu izglītības programmas apguves skolā, interešu izglītības iestādē, biedrībā ir konkrēts pedagogs ar saviem mērķiem un uzdevumu sasniegumiem, tas nevar būt kā garants labākais vai sliktākai kvalitātei programmas apguvē.

 

Kā mainās skolēnu skaits interešu izglītībā Rīgā? Vai samazinās tāpat kā skolēnu skaits skolās?

Ilga Millere: Skolēnu skaits interešu izglītībā Rīgā būtībā varētu mazliet samazināties. Tas atkarīgs no tā, cik bērnu sāk piedalīties, un cik pulciņos katrs bērns iesaistās.

Inga Liepiņa: Sporta jomā nesamazinās. Ir atsevišķi sporta veidi, kuri savu popularitāti notur, piemēram, cīņas veidi, basketbols, futbols. Parādās jauni sporta veidi, protams, kāds arī paliek mazāk populārs.

Laura Paegle: Nē, nesamazinās. Pieaug.

Gita Pērkone: Domāju, ka ievērojams samazinājums nav vērojams, jo vēl aizvien tiek saņemtas jaunas programmas.

Viva Dzene: Audzēkņu skaits nesamazinās, jo vecāki ir sapratuši, ka bērnus ir jānodarbina.

Dagnija Ramane: Bērnu skaita izmaiņas mākslas jomā vēl pagaidām neizjūtam.

Dace Lazdiņa: Interešu izglītības apmeklētība nevar pieaugt, ja bērnu skaits samazinās.

BJC „Daugmale” pedagogi: BJC “Daugmale” audzēkņu skaits nemazinās.

 

Kas ir bijuši lielākie izaicinājumi interešu izglītības īstenošanai Rīgā un kādi sagaidāmi šajā mācību gadā?

Ilga Millere: Lielākais izaicinājums interešu izglītības īstenošanai Rīgā, bija (ar 30 gadu pārtraukumu) Rīgas bērnu un jauniešu mūzikas svētki „Mēs – pilsētai ceRīgai”, kuros piedalījās skolās dziedošie vairāk kā 8000 bērni un jaunieši.
Jau šoruden sākas gatavošanās XI Latvijas skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētkiem, kas notiks 2015. gadā.

Inga Liepiņa: Noteikti tas bija interešu izglītības kritēriju izveide sadarbībā ar RDIKSD. Šajā gadā turpinām iesākto un meklējam jaunas iespējas, jaunas idejas kā vēl labāk uzlabot gan interešu izglītības piedāvātās mācību programmas, gan sporta pasākumu kvalitāti.

Laura Paegle: Varbūt finansējums? Jo ideju un entuziasma jau netrūkst.

Gita Pērkone: Manuprāt, „Skolēnu dziesmu un deju svētki”, „Rīgas skolēnu dziesmu svētki”, dažādas radošo darbu izstādes. Iespēja parādīt sevi dažādu sporta veidu sacensībās gan pilsētā, gan Latvijā, gan ārpus valsts robežām.

Viva Dzene: Piedalīšanās dažādos mākslas projektos

Dagija Ramane: Darbs ir ļoti radošs, pacilājošs un iedvesmojošs. Izaicinājums, protams, ir neadekvātais atalgojums.

Dace Lazdiņa: Mūsu galvenās jaunā 2013./2014 mācību gada aktivitātes ir pakārtotas Valsts izglītības satura centra izvirzītajām aktualitātēm un prioritātēm, nodrošinot Rīgas kārtas un skates lai izvirzītu Rīgas labākos dalībniekus un kolektīvus uz valsts konkursiem.
Pilsētas mērogā Rīgas Interešu izglītības metodiskais centrs organizēs Interešu izglītības iestāžu vizuālās mākslas ceļojošā izstādi „Rīga – mākslinieka Irbītes un mūsu acīm”, Dejas diena maijā, pakārtoti tiek veidoti metodiski materiāli interešu izglītības pedagogiem.

BJC “Daugmale”: Izaicinājumi – mācību procesa pamatā – ieinteresētība un vēlme darboties gan no skolotāju, gan audzēkņu puses.

¹ Saite uz dokumentu