Stiklveida pārklājums, kas tiek uzklāts keramikas izstrādājumam un
apdedzināts kopā ar to. Glazūra mēdz būt krāsaina vai balta, matēta
vai caurspīdīga.
Krāsas ir gleznošanas darba materiāls un gleznotāja valoda. Rūpnieciski
ražotas un, ievērojot gleznošanas darba specifiku, iepildītas dažāda
lieluma un izmēra tūbiņās un trauciņos.
Viens no trim iespiedgrafikas pamatveidiem. Atšķirībā no dobspieduma
un augstspieduma iespiedformas virsma saglabājas gluda, novilkumu iegūst,
izmantojot ūdens un taukainas vielas savstarpējās iedarbības īpašības.
Izplatītākā ir litogrāfija. Reizēm gludspiedumiem pieskaita ari monotipiju
un sietspiedi.
Plašākā nozīmē viss, ko attēlā un rakstā rada ar irbuli, grebli,
adatu, spalvu, otu un fotokameru, šaurākā nozīmē tikai irbuļa, grebļa
vai spalvas tehnika, papildināta ar attiecīgiem kodināšanas paņēmieniem.
(no franču val. gravure: no graver – izgriezt)
Viens no senākajiem dobspiedes veidiem, tērauda vai vara grebums.
Metāla plātnē zīmējumu iegravē ar grebli.
Saistībā ar izdevumu ir pakļauta īpašām prasībām, ko izvirza gan
literārais darbs, gan grāmata kā priekšmets. Grāmatu grafikas nozarei
pievieno arī grāmatzīmju – ekslibru – mākslu (latīniski ex libris –
no grāmatām).
1) Ornamentāla kompozīcija, kurā arhitektoniski elementi savienoti
ar cilvēku atveidiem, augu un dzīvnieku motīviem. 2) Mākslinieciskas
tipizācijas paņēmiens, pārspīlējums, kariķējums.