palisāde
Zemē iedzītu un augšgalā nosmailinātu koka pāļu aizsargsiena.
panno
Ar rotājošu apmali norobežota sienas vai griestu daļa, kuru aizpilda gleznojums vai cilnis.
parīzes skola
Apzīmējums virzienu un stilistiskā ziņā atšķirīgiem, franču un citzemju māksliniekiem, kas šajā vadošajā modernisma centrā darbojās laikā no 20. gs. sākuma līdz 50. gadu vidum.
pastelis
1) Krāsaini krītiņi, kas izgatavoti no pigmenta, krīta un saistvielas.
2) Glezniecības vai zīmējuma tehnika, kurā lieto šos krītiņus;
3) Mākslas
darbs šajā tehnikā.
pastozs
Glezniecībā: bieziem, reljefiem triepieniem uzklāta krāsa.
patina
Plāna zaļas, tumšbrūnas vai zilas krāsas kārtiņa, kas speciālas apstrādes vai oksidēšanās procesu rezultātā izveidojas uz vara, bronzas vai misiņa priekšmetu virsmas. Ari ģipša krāsojums, kas imitē bronzu.
peredvižņiki
19. gs. otrās puses krievu mākslinieku reālistu apvienība.
performanss
(no angļu val. – performance. Atkarībā no konteksta var tulkot
- sniegums, uzvedums, atveidojums)
Kopš 20. gs. 60. gadiem aktuāls
mākslas strāvojums, kas ir cieši saistīts ar pantomīmas, dejas un teātra
sfēru. Mākslas darbs tiek veidots kā klātesošajai auditorijai adresēts,
laikā ierobežots notikums. Performansa jēdziens aptver akcijas, hepeninga
un bodīārta izpausmes.
perimetrālā apbūve
Blīva pilsēttelpas apbūve, ēkas novietojot citu pie citas pa visu kvartāla perimetru.
perspektīvais portāls
Durvjailas risinājums, kad ailas izmērs sienas biezumā perspektīvi sašaurinās. Izplatīts romānikas un gotikas stilā, to rotā kolonnas un profilējumi.
piedurvju akmens
Ar uzrakstu, mājaszīmi vai ģerboni rotāta akmenss tēla sola galā pie namdurvīm viduslaikos.
pilastrs
Dekoratīvs elements arhitektūrā, izvirzījums ar taisnstūrveida šķērsgriezumu uz sienas vai staba virsmas, parasti veidots pēc kolonnas uzbūves shēmas.
pildrežģis
Celtniecības paņēmiens, kad ēkas sienu nesošo koka karkasu aizpilda ar ķieģeļu mūri, māla kleķi vai citu materiālu.
pīlārs
Pārseguma balsta elements, kvadrātveida, daudzstūrveida vai citas formas, kas ir masīvāks par kolonnu.
plafons
Griestu laukums ar skulpturālu vai glezniecisku apdari.
plakāts
Grafikas darbs ar aģitējošu raksturu. Svarīga formas iezīme ir izteiksmes skaidrība.
plenērs
Gleznošana brīvā dabā. Plenēra glezniecība – dabā novēroto objektu, gaismas un gaisa vides tēlojums.
polihroms
daudzkrāsains.
popārts
(no angļu val. popular art)
20. gs. 50. gadu beigās – 60. gados mākslas virziens, kurā izmantota patērētāju sabiedrības un masu
kultūrā aprobētā tēlu sistēma (komiksi, reklāma, preču dizains u. c.),
balansējot starp ironisku un apliecinošu traktējumu. Raksturīga izteiksmes
līdzekļu daudzveidība, dažādās kombinācijās ietverot glezniecību, trīsdimensionālus
objektus, to skaitā redīmeidus.
porcelāns
Balta minerālu masa, kuras sastāvā ir augstvērtīgs māls (kaolīns) un kuru lieto trauku, skulptūru u. tml. priekšmetu izgatavošanai, arī priekšmeti, kas izgatavoti no šādas masas.
portāls
Arhitektūras vai tēlniecības līdzekļiem dekorēta ēkas ieeja.
portiks
Celtnes daļa pie ieejas, kas veidota no ordera pamatelementiem - kolonnām, antablementa, frontona.
portrets
(no franču val. portrait)
Konkrētas personas individualizēts
attēlojums mākslas darbā. Viens no glezniecības žanriem.
postaments
Arhitektūras līdzekļiem risināta pieminekļa pamatne, arī pjedestāls. Vāzes, stājskulptūras podests.
postmodernisms
20. gs. 70. gadu arhitektūras kontekstā radies termins, kas plašākā nozīmē ietver gan noliedzošu, gan arī radikalizējošu reakciju pret modernismu, tā dominējošo un komerciāli veiksmīgo lomu Rietumu mākslas pasaulē. Postmodernisma kontekstā tiek iekļauta gan daļēja pirms modernistisko tradīciju atdzimšana, gan arī sociāli, feministiski, etniski u.tml. motivēta mākslinieciskā darbība, kas mākslu traktē kā sabiedrības reformēšanas instrumentu.
predella
Ierobežota, bieži vien apgleznota, plakne altāra retabIa apakšējā daļā.
primitīvā māksla
Jēdziens, ko lieto, lai apzīmētu pirmatnējās sabiedrības, t.s. pirmatnējo/primitīvo tautu (Āfrikas, Okeānija u. c.) mākslu, kā arī jebkura laikmeta autodidaktu darbus.
profānā arhitektūra
Laicīgā arhitektūra (pretstatā sakrālajai arhitektūrai).
profils
1) Dekoratīva dažādas formas izciļņu un iedziļinājumu josla koka,
akmens, keramikas materiālu vai stukas dzegās, ailu apmalēs vai velvju
ribu vietās;
2) Sejas vai priekšmeta sānskats.
proporcijas
(samēri) Savstarpējo lielumu attiecības.
puantilisms
Neoimpresionisms. 19. gs. beigu Eiropas glezniecības virziens, kura pārstāvji sadalīja tēloto objektu krāsu toņus sīkos spektrālo krāsu punktos.
punktīrs, punktēšanas maniere
(no vācu val. Punktier (manier))
Dobspiedes veids, kurā attēlu
veido nelieli, padziļināti punkti tieši metāla plātnē.
putti
Rotaļīgas bērnu figūras tēlotājā un dekoratīvajā mākslā, it īpaši baroka un rokoko laikā.
pūrisms
Mākslā: 20. gs. sākuma franču glezniecības virziens, kura pārstāvji darināja klusās dabas racionālās, ģeometriski stingrās formās. Arī Lekorbizjē un A. Ozanfāna 1918. g. iedibinātā estētika un glezniecības virziens, kura teorija pausta žurnālā L'Esprit Nouveau.