Mākslā: 19. gs. 40. – 80. gados Rietumos dominējošs virziens, kam raksturīga
ikdienišķās realitātes objektu un sava laika tematikas tēlojums. Reālistiskie
centieni atkārtojas un stilistiski atšķirīgi izpaužas dažādos mākslas
laikmetos.
Pasākumu komplekss, kas saistīts ar arhitektūras vai mākslas pieminekļa
zinātnisku izpēti, tā saglabāšanu un zudušās mākslinieciskās vērtības
atgūšanu.
Rokoko stila galvenais dekoratīvais motīvs, kas fantastiskā kompozīcijā
apvieno gliemežnīcas, akanta lapas un volūtas elementus. Iespējamas
daudzas rokaja variācijas.