Sākas vērienīga Eiropas mēroga kampaņa “Glābiet bites un lauksaimniekus!”, lai aizliegtu pesticīdus, mainītu lauksaimniecību un glābtu bites un dabu
Sākas Eiropas pilsoņu iniciatīva (EPI) “Glābiet bites un lauksaimniekus!”, lai līdz 2035. gadam pakāpeniski izskaustu sintētiskos pesticīdus, atbalstītu lauksaimniekus un glābtu bites un dabu. Ja līdz 2020. gada septembrim tiks savākts viens miljons parakstu un 7 valstis būs kvalificējušās kā atbalstītājvalstis, Eiropas Komisijai un Parlamentam kampaņas prasības būs jāņem vērā un jāmaina likumdošana [1].
Kampaņu kopīgi uzsāk 90 organizācijas no 17 Eiropas Savienības (ES) valstīm. Latvijā kampaņu atbalsta Ekodizaina kompetences centrs, Latvijas Dabas fonds un Pasaules Dabas fonds. Latvijā kā pirmie iniciatīvu parakstīja TV raidījumu vadītāja Māra Sleja, ārsts Pēteris Apinis, biškopis Jānis Sietiņsons un piecu bērnu mamma, lauku iedzīvotāja Ilze Mežniece.
Zinātnieki starptautiskā līmenī jau ilgāku laiku aicinājuši veikt steidzamas “transformējošas pārmaiņas”, lai apturētu dabas daudzveidības kraso samazināšanos. Ceturtdaļa Eiropas savvaļas dzīvnieku ir stipri apdraudēti, puse no mūsu dabas teritorijām ir nelabvēlīgā stāvoklī, un to sniegtie ekosistēmas pakalpojumi pasliktinās [2].
Tikmēr miljoniem lauksaimnieku ir spiesti sadzīvot ar negodīgām cenām, politiskā atbalsta trūkumu un lielo korporāciju uzstādītajiem spēles noteikumiem. Laikposmā no 2005. līdz 2016. gadam mazo saimniecību skaits ES samazinājās par četriem miljoniem [3].
EPI “Glābsim bites un lauksaimniekus!” aicina Eiropas Komisiju izstrādāt tiesību aktu priekšlikumus, lai:
- Līdz 2030. gadam pakāpeniski samazinātu sintētisko pesticīdu lietošanu ES lauksaimniecībā par 80 %, sākot ar visbīstamākajām vielām, un līdz 2035. gadam pilnībā atbrīvotos no sintētiskajiem pesticīdiem;
- Atjaunotu dabiskās ekosistēmas lauksaimniecības platībās, lai lauksaimniecība kļūtu par nozīmīgu virzītāju bioloģiskās daudzveidības atjaunošanā;
- Veiktu lauksaimniecības reformu, par prioritāti izvirzot maza apjoma, daudzveidīgu un ilgtspējīgu lauksaimniecību, atbalstot nekavējošu agroekoloģiskās un bioloģiskās lauksaimniecības prakšu attīstību un nodrošinot neatkarīgu, lauksaimnieku zināšanās balstītu apmācību un pētniecību pesticīdu un ĢMO nesaturošas lauksaimniecības jomā.
Helmut Burtscher, pesticīdu un ķīmisko vielu eksperts no Global 2000/Friends of the Earth Austria saka: “Tikai ilgtspējīga, no pesticīdiem brīva lauksaimniecība var nodrošināt pārtiku mūsu un nākamajām paaudzēm un sniegt atbildes uz problēmām, ko rada klimata pārmaiņas. Turklāt tā veicinās bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un samazinās siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tāpēc atbildīgai Eiropas lauksaimniecības politikai ir jāveicina agroekoloģisko metožu turpmāka attīstība un jāatbalsta lauksaimnieku pāreja uz ražošanu bez pesticīdiem.”
Andrejs Briedis, Latvijas Dabas fonda lauksaimniecības eksperts, norāda: “Ir skaidrs, ka dabas daudzveidības samazināšanos nav iespējams apturēt, nemainot veidu, kā mēs audzējam pārtiku. Industriālā lauksaimniecība, kas ir atkarīga no pesticīdu izmantošanas, ir viens no būtiskākajiem dabas daudzveidības samazināšanās cēloņiem. Zinātnieki saka, ka laiks, kurš mums dots, lai šo sistēmu mainītu strauji iztek – tāpēc ir svarīgi, lai lēmums par pāreju uz dabai draudzīgāku lauksaimniecības modeli tiek pieņemts visaugstākajā – Eiropas Savienības – līmenī un jaunās sistēmas izveidē tiek iesaistīta katra ES valsts.”
Jānis Sietiņsons, biškopis ar 40 gadu pieredzi, saka: “Fakti, ka ar katru gadu straujāk iznīkst bites un ka dažos reģionos tās ir samazinājušās pat par vairāk nekā 70%, likumdevējus acīmredzot tā īsti nesatrauc. Taču mums jāsaprot – iznīcinot kukaiņus, mēs mērķējam paši uz sevi. Mums paliek divas iespējas – vai nu pieļaut vai nepieļaut šāda scenārija attīstību.”
Kampaņu vada pilsoniskās sabiedrības organizāciju starpnozaru alianse, kas aptver vidi, veselību, lauksaimniecību un biškopību. Organizatoru starpā ir nevalstisko organizāciju Eiropas tīkli “Friends of the Earth Europe” un Pesticīdu rīcības tīkls – PAN, kā arī Minhenes Vides institūts, Aurēlijas fonds (Vācija), Générations Futures (Francija) un GLOBAL 2000/Friends of the Earth Austria.
Ja Latvijā tiks savākti 6000 iedzīvotāju parakstu, tad Latvija kļūs par vienu no atbalstītājvalstīm. Ja parakstu būs mazāk, tie tiks pieskaitīti kopējam parakstu skaitam.
Parakstus var iesniegt:
- Elektroniski kampaņas mājaslapā https://www.
savebeesandfarmers.eu/ - Elektroniski Latvijas Dabas fonda un Ekodizaina kompetences centra mājaslapās: www.ldf.lv un ekodizains.org
- Papīra parakstu lapās, kuras var saņemt Ekodizaina kompetences centrā Rīgā, Elizabetes ielā 8-4 vai, pieprasot pa epastu: jana.simanovska@
ekodizains.org
ATSAUCES
[2] Bites un citi apputeksnētāji ir neaizvietojami mūsu ekosistēmu un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai. Līdz pat vienai trešdaļai mūsu pārtikas produkcijas un divām trešdaļām mūsu ikdienas augļu un dārzeņu apputeksnē bites un citi kukaiņi. Tomēr to pastāvēšanu apdraud pastāvīgs pesticīdu piesārņojums un dzīvotņu zudums industriālās lauksaimniecības dēļ.
https://www.ipbes.net/news/
[3] Gan mazo lauku saimniecību, gan savvaļas dzīvnieku straujās lejupslīdes cēlonis ir meklējams pastāvošajā lauksaimniecības un pārtikas ražošanas modelī, kas lielā mērā balstās uz liela mēroga monokultūru lauksaimniecību un sintētisko pesticīdu izmantošanu. Lai padarītu situāciju vēl sliktāku, ES aktīvi finansē šo lauksaimniecības veidu, izmantojot savu pašreizējo agropolitisko programmu un subsīdiju sistēmu, kas veicina masveida ražošanu un nevis atbalsta mazās saimniecības apjomos un videi draudzīgāku lauksaimniecību.