Sapratnei atvērtas skolas saliedētā sabiedrībā
Rīgas Skolu muzeju skates daži secinājumi, kas raksturo jau esošu integrāciju izglītības vidē./ Žurnāliste Anita Šmite
Mūsu labsajūtu, mūsu mieru lielā mērā nosaka spēja „dzīvot šodien”, spēja saprast, kā šo labsajūtu esam ieguvuši. Raizējamies par sīkumiem, nemaz neapjausdami, ka dzīve pirms mums ir bijusi gana grūta un sarežģīta. Vai pārņemti ar šodienas sīkajām rūpēm, dažkārt pat pārspīlējot negācijas, esam izpratuši, kur ir mūsu pašu vaina un vieta dzīvojot „pagaidām” (Šprenglers). Laika ritumā ko svarīgu no pagātnes esam palaiduši neievērotu, taču ļoti pamācošu, vērtīgu un šodienai noderīgu. „Koncentrēsim daļu domu arī pagātnei, meklēsim saikni ar šodienu un mūsu darbība vainagosies panākumiem” (R.Šteinerts). Laba izglītība mūs rosina „būt redzīgiem, radošiem, taisnīgiem, godīgiem pret pagātni un ne vienmēr visur šodienu salīdzināt ar vakardienu” (Osho).
Mūsu skolās par īpaši svarīgu kļūst iestādes izglītības filozofija, kas orientē uz skolas, pedagogu, skolēnu un vecāku galvenajām vērtībām pagātnē, tagadnē un nākotnē. Kopdarbā katrs piedāvā savu individuālo pieredzi, lai veidotu izglītojošu un sociāli nozīmīgu mācību un audzinošo vidi. Par to arī šī raksta galvenā doma- kāpēc un kā mēs darām, lai veidotu izglītotu pilsonisku sabiedrību skolā un ap to, lai mūsu skolēni, pedagogi un vecāki būtu Latvijai lojāli un saskarsmē atbilstoši multikulturālai sabiedrībai ar kopējiem dzīves mērķiem un vērtībām.
Iepriekš labi pārzināto toleranto saskarsmes procesu vietā ekstrēmie politiķi veido neparedzētas situācijas, kurās katram pedagogam, skolēnam un iestādes vadībai jāapliecina savs dzīves kredo, sava pārliecība, sava izdoma un kreativitāte sabiedrības saliedēšanai. Skolās tas nozīmē pāreju uz bilingvālo izglītību mazākumtautību skolās, cieņu pret valsts valodu un simboliku, pārliecību par savas tautas vēstures un šodienas centieniem stiprināt Latvijas varenību, labklājību un cieņpilnu dzīvi Eiropas Savienības valstu saimē.
2014.gadā, tiekoties ar vadību, pedagogiem un skolēniem, vairāk nekā 50 izglītības iestādēs, radusies pārliecība, ka Latvijas izglītības stratēģijai ir vairākas neatrisinātas problēmas:
* nepieciešami nevis ierobežojumi, bet gan plašāks piedāvājums attiecībā uz izglītības satura izvēli;
* jārada plašākas iespējas dažādiem izglītības pakalpojuma veidiem un to sniedzējiem;
* izglītības vadītājiem, politiķiem lielāka atbildība par pārsteidzīgi solīto vai pieņemtajiem lēmumiem, jo īpaši par pāreju uz mācībām valsts valodā mazākumtautību skolās un pirmsskolu izglītības iestādēs;
* savlaicīgs, mērķtiecīgs, pārdomāts teorētiskais un metodiskais, finansiālais atbalsts pedagogiem, ieviešot uzlabojumus mācību saturā un alternatīvu mācību metožu izmantošanu, t.sk. jaunās tehnoloģijas;
* savlaicīga mācību literatūras izstrāde gan skolēniem, gan pedagogiem. Īpaša vērība pedagogu metodiskās literatūras izveidei darbam valsts valodā mazākumtautību skolās;
* ESF struktūrfondu mērķtiecīga izmantošana pedagogu tālākizglītībai, profesionālās meistarības pilnveidei, atbilstoši mūsdienu prasībām (par negāciju jāuzskata vēl līdz galam neizstrādātie standarti un programmas);
* regulāra sadarbība ara ģimenēm, pašvaldībām un sabiedriskajām nevalstiskajām organizācijām, lai būtiski uzlabotu sociālos apstākļus izglītojamajiem un pedagogiem, paaugstinātu viņu dzīves iespējas, dzīvojot Latvijā;
* izglītības sistēmā iemācīties patērēt atbildīgi, dzīvot iecietīgi pret dažādām tautībām, paredzot riskus un jaunas izaugsmes iespējas;
* mērķtiecīgi pašizglītoties, kopjot arī starpkultūru sadarbības iemaņas un apgūstot vismaz trīs svešvalodas;
* mācēt saredzēt iespējas arī citādai izglītības platformai.
Kādos virzienos, darbībās izglītības iestādes jau šajā periodā ir ar pozitīvo pieredzi? Dzinulis attīstībai vienmēr bijis pozitīvisms.
Skolu atribūtika, „galvenā siena” ir pirmais apliecinājums, ka iestāde ir Latvijā.
Obligātajai atribūtikai (valsts himna, valsts karogs, valsts prezidents) vairums iestāžu papildus izveidojušas:
skolas karogu (vēsturisks un atjaunots, nesen gatavots, jauns). Karogu izmanto valsts svinību atzīmēšanas pasākumos, izlaidumos, īpašās skolas gadadienās, mācību gadu uzsākot, uzņemot ievērojamus viesus, absolventu salidojumos, zinātnisko darbu un starptautisko projektu prezentācijas dienās, u.tml.;
daļai skolu (pirmsskolu) ir sava vēsturiska vai jaunizveidota himna , kurai vairumā gadījumu autori ir skolas absolventi vai pedagogi. Arī skolas himnu dzied vai atskaņo tikai īpašos gadījumos. Himna pašu skolēnu uztverē ir svarīgs, vienojošais visu paaudžu skolēniem, pedagogiem un vecākiem;
skolas logo tiek izmantots ne tikai telpu un dokumentu noformējumam, bet arī kā skolas vizītkarte un atpazīšanas zīme tīmeklī. Vairumā skolu ieteikumus skolas logo veidošanai piedāvājuši paši skolēni. Konkursa kārtā izvēlēts atbilstošākais. Skolu muzejos saglabāti visi priekšlikumi. Daļa skolu tos regulāri piedāvā apskatei pasākumu laikā. Jāatzīst, ka vizuālās mākslas pedagogu vadībā tie ir atzīstamas mākslinieciskas kvalitātes;
skolas un daļai pirmsskolas izglītības iestāžu ir savas mājaslapas, kuras nozīmīgas kontaktu uzturēšanai ne tikai ar skolai piederīgajiem cilvēkiem, bet arī tīklojoties ar skolām Latvijas novados un ārzemēs. Katru gadu skolēnu padomes mājaslapu saturu dažādo, papildina tekstus un vizuāli. Latvijā šajā periodā tas joprojām ir optimālākais informēšanas līdzeklis;
skolas avīzes rodamas visās iestādēs, taču viņu regularitāte ir dažāda. Atšķirīgs ir arī skolēnu redkolēģijas redzējums saturam, noformējumam, tradīciju ievērošanai, skolēnu brīvai domu izpausmei, u.tml;
pēdējos 10gados īpaši populāras ir izglītības iestāžu gadagrāmatas. Sākot no visu klašu skolēnu un pedagogu fotogrāfijām, līdz saturīgi veidotam tekstam (ar ilustrācijām) par gada svarīgākajiem notikumiem skolā, kā arī skolēnu aktivitātēm ārpus skolas un ārpus Latvijas;
ja skolu ēku arhitektonika ir diezgan vienveidīga (īpaši padomju varas gados celtai), tad noformējums skolā ir atšķirīgs un liecina par skolas darbības galvenajiem virzieniem. Šo iestāžu vidū kā pozitīva pieredze minama: Rīgas 13.vidusskola, Rīgas Lietuviešu vidusskola, Rīgas 53.vidusskola, Rīgas 71.vidusskola, Anniņmuižas, Zolitūdes un Rīnūžu mazākumtautību skolas, Fr.Brīvzemnieka un A.Pumpura pamatskolas, Rīgas nedzirdīgo un vājdzirdīgo bērnu internātskola, Ziemeļvalstu ģimnāzija, Rīgas Valsts vācu ģimnāzija un Puškina licejs. Pēc ēkas renovācijas no jauna atdzimusi Iļģuciema vidusskola, Rīgas 84. vidusskola un Rīgas Klasiskā ģimnāzija. Vidusskolās un ģimnāzijās, neatkarīgi no mācību valodas, tiek veidotas „izcilību sienas” gaiteņos vai vestibilos. Labā noformējumā izvietoti ne tikai Latvijas otrās neatkarības laika izglītības un zinātnes ministri, bet arī ministru prezidenti un fotogrāfijas par valsts prezidentu viesošanos skolā. Goda vietā ir visu laiku skolas direktori, pēdējo 10 gadu izcilākie pedagogi (arī ar apbalvojumiem valsts un Rīgas domes līmenī) un pēdējo 10 gadu izcilie absolventi, kuru darbība ietekmē valsts attīstību šajā laikā. Katru gadu mainīgajā stendā ir skolēni – olimpiāžu, konkursu un starptautisku sacensību uzvarētāji. Daļā skolu īpaša vieta (vairumā pie ieejas skolā) greznā noformējumā redzami skolas galvenie sponsori, labvēļi, vecāku padomes vadītāji un absolventi, kuru ieguldījums finansiāli bijis īpaši nozīmīgs skolēnu izglītošanā (stipendijas, konferenču ceļa izdevumu segšana, mācību braucieni uz ārzemju skolām un augstskolām, ekskursijas Briselē, u.c.).
Ģimnāzijās un vidusskolās atsevišķās vietas gaiteņos paredzētas informācijai par skolas, skolēnu dalību starptautiskos projektos. Fotokolāžas papildina izvērsts tekstuāls skaidrojums ar projekta mērķi un sasniegto rezultātu. Tādas ir Ekoskolas, Jauno ugunsdzēsēju skolas, Jaunsargu vienības, Zaļā punkta skolas, sadarbības skolas, Erasmus projektā, u.c. Visās skolās varēja vērot apjomīgus stendus ar skolēnu izcīnītajām sporta sacensību balvām.
Noformējumi visās iestādēs liecina par Latvijai raksturīgu vērtīborientāciju, tieksmi pēc izcilības mācībās un sportā, zinātniski pētnieciskajā darbā un jaunradē. Skolas estētiskais noformējums ir ne tikai audzinošs, bet arī mudina lietu kārtībai, disciplīnai un sevis kā personības sakārtošanai. Vide ne tikai audzina, bet arī izglīto. Noformējumā būtisku atšķirību mazākumtautību skolām nav.
Skolas tradīciju papildināšana ar Latvijai nozīmīgu notikumu atzīmēšanu.
Mazākumtautību skolās Rīgā īpašu akcentu guvuši notikumi, kuri tekstuāli, fotoattēlos un skolas mājas lapā ataino Latvijas pievienošanos ES un gadadienas atzīmēšanu, Latvijas kā NATO locekles dalību starptautiska armijas kontingenta sastāvā un Latvijas gatavošanos Eiropas Padomes vēlēšanām. Rīgas Klasiskās ģimnāzijas skolēni, 71.vidusskolas parlamentārieši iepazinuši EP darbību Briselē, paši iesaistījušies lēmumu pieņemšanā. Rīgas 40.vidusskolas un Zolitūdes ģimnāzijas, Rīgas 53. ,74., 63. un 71. vidusskolu skolēni pētījuši latviešu strēlnieku cīņu ceļus, vietas un pabijuši Kara muzejā. Fotokolāžas skolas avīzēs un stendos, mājaslapā raksturo skolu iesaistīšanos „Rīga 2014” kā kultūras galvaspilsētas pasākumos, t.sk. teātru apmeklējumi, dokumentālo kino apskati. Puškina licejisti uzsākuši jaunu projektu „Puškins un Baltija”, kurā meklē iedzīvotājus Dubrovskus, Puškinus, lai tālāk rastu skaidrojumu viņu uzvārdiem, vai to saknēm, saistībā ar Puškina darbiem. Tiek apzinātas licejistes Latvijā un viņu dzīves gaitas. Licejs ir ar klasisku ievirzi valodu apguvē, žurnālistikā, filozofijā un psiholoģijā. Skolas muzeja padomes un skolēnu padomes pārstāvji ieinteresēti un vairākās valodās (t.sk. brīvi latviešu valodā) stāsta par Puškina vietām un skolas pētniecisko darbību.
Mazākumtautību skolās, t.sk. igauņu un lietuviešu skolās, jūtama skolēnu līdzdalība Latvijas aktivitātēs ne tikai Baltijas valstīs, Eiropā, bet arī starpvalstu projektos ārpus ES valstīs, kurās studē vai strādā skolu absolventi. Tolerance pret Latvijas likumdošanu un izglītību ir vārdos un darbos, jo īpaši tradicionālos pasākumos: intelektuālās spēles vecāko klašu skolēniem; „Ceļš uz pilsonisko sabiedrību”. „Latvenergo” konkursā „gaišākā galva”; projektā „Bērni – bērniem”; jauniešu forumā „Mēs multikulturālā vidē”, u.c.
Ziemeļvalstu ģimnāzijas, Rīgas 40.vidusskolas, Zolitūdes ģimnāzijas, Rīgas 95. un 33.vidusskolas skolēni iesaistās UNESCO projektos, atsaucās savās skolās „Grāmatu ceļam” uz jauno Nacionālo bibliotēku un lāpu gājienam Latvijas 95.gadadienā. Rīgas Ostvalda vidusskolas skolēni apkopojuši informāciju par padomju varas gadu un šā laika izglītības saturu. Kā pozitīvs piemērs lojalitātei pret Latvijas valsti un toleranci pret citu nāciju kultūru ir Rīgas 71.vidusskola, kura izceļas arī ar augstu kultūras līmeni, skolēnu stāju, atbildību, pareizi lietotu valodu un cieņu pret citādo. Skola rada pārliecību, ka ikviens skolēns ir piederīgs ne tikai savai skolai, bet arī daudzkultūru sabiedrībai Latvijā. Skolēnu interešu lokā ir Nordeķu muižas un tās apkārtnes vēstures izpēte.
Mazākumtautību skolu skolēni atzīmē: Zinību dienu, Skolotāju dienu, Lietišķā darba dienas, 10. klašu skolēnu iesvētības, ābeces svētkus, konkursu „Kas notiek Latvijā, Ziemassvētkus, gadā 2 Labdarības dienas, projektu nedēļu, absolventu tikšanos, Ēnu dienu, tautību balli, Mātes dienu, radošo darbu skati, netradicionālo talantu dienu, mācību priekšmetu nedēļas, erudītu konkursu, karjeras dienu, teātra dienas, Latvijas kultūras dienas, dzejas dienas, tikšanos ar Rīgas domes un valdības pārstāvjiem, Latvijas vēstures dienas, 18.novembra svētkus, u.c. Skolās viesojas EP, ES valstu pārstāvji un Latvijas prezidenti. Skolas iesaistās COMENIUS projektos un īpašā projektā „Youth Way 1.,2” kopā ar dažādu tautību skolēniem.
Skolu vēsturiskās izpētes objekti un to nozīme sabiedrības saliedēšanā.
Skolu vēstures, skolas apkārtnes vēstures, skolas izcilo personību darbības izpēte pamatā notiek ar skolas muzeja padomes vadību un skolas vēstures pulciņa/ fakultatīva darbību. Izprast darba nopietnību palīdzēs neliels ieskats pētniecības tēmās Rīgas skolās:
* Pulkveža Brieža dzīvesdarbība – Rīgas 13.vsk.
* Skolas karoga vēsture,
Vēstules Latvijas Nacionālajai bibliotēkai – Rīgas 53.vsk.
Valda Zālīša kā izglītotāja darbība – Rīgas V.Zālīša sākumskola
Fricis Brīvzemnieks – folklorists – F.Brīvzemnieka pamatskola
* Nordeķu muižas un parka vēsture – Rīgas 71.vsk.
* Ata Ķeniņa un Annas Rūmnieces – Ķeniņas devums Latvijas kultūrvēsturei – Rīgas 40.vsk.
* Puškins un Baltija – Puškina licejs
Andrejs Pumpurs Latvijas vēsturei, rakstniecībai – A.Pumpura pamatskola
Leonīda Breikša dzīvesdarbība – latviešu tautas vēstures lieciniece – Rīgas Valsts 1.ģimnāzija
* Trīsvienības baznīca un klosteris kā izglītības aizsācēji – Rīgas 24.pamatskola
Natālijas Draudziņas dzīvesgājums – N.Draudziņas vsk.
* Anniņmuižas vēsture cauri gadsimtiem – Anniņmuižas vsk.
Rīgas skolu celtniecības vēsture no 1979.g. – Rīgas 84.vsk.
Skolotājas A.Britānes ieguldījums Latvijas izglītībā – Rīgas Valsts vācu ģimnāzija
Vecmīlgrāvja vēsture – Rīgas 31.vsk.
* Atgāzenes iela Rīgā – Rīgas igauņu vsk.
* Strēlnieku kaujas Bolderājā – Rīgas 33.vsk.
Skolas vēstures galerija – Rīgas 25.vsk.
Mūzikas instrumentu vēsture – Rīgas 6.vsk.
* Fotostudija laiku lokos – Rīgas 95.vsk.
* Skola Latvijā vakar un šodien – Rīgas 63.vsk.
* Skolēnu pētnieciskā darbība – Rīgas 74.vsk.
* Novadpētniecība – Zolitūdes ģimnāzija
* Skolēni iepazīst latviešu rakstnieku dzīvesvietas – Rīnūžu vsk.
* Kopīgais lietuviešu un latviešu kultūrā un vēsturē – Lietuviešu vsk.
N.Nagobada darbība Latvijai – Rīgas Valsts 2.ģimnāzija
Izcilo skolas pedagogu devums – Rīgas 49.vsk.
*- Mazākumtautību skolas, kā redzams, izpētes tematika saistīta ar Latviju un tās ekonomiku, izglītību, kultūru, personībām.
Mazākumtautību skolas pamatā īsteno akreditētas mazākumtautību izglītības programmas. Daļa skolu uzņemtas „International Education Society LTD” un spējīgas konkurēt izglītības un darba tirgū. Pedagogi pārvalda valsts valodu.
Piemēram. Rīgas 13.vsk. īsteno 5 izglītības programmas, kā arī interešu izglītības programmas:
- Pamatizglītības mazākumtautību pr.
- Pamatizglītības matemātikas, dabaszinības \un tehnikas virziena mazākumtautību pr.
- Pamatizglītības pedagoģiskās korekcijas mazākumtautību pr.
- Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena mazākumtautību pr.
- Vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena mazākumtautību pr. (matemātika, datori, svešvalodas).
Skolā apgūst krievu, latviešu, angļu, franču un vācu valodas. Mazākumtautību programmas papildus iekļauj nepieciešamo saturu etniskās kultūras apguvei un integrācijai Latvijas sabiedrībā. Skola lepojas ar vairāku valsts vēstnieku bērnu izglītošanu. Skolā moderni aprīkots valsts valodas kabinets un visa informācija valsts valodā. Bibliotēkā vairāk nekā 15 000 vienību, multimediju sistēma, elektroniskais žurnāls un datorklases ar jaunāko aprīkojumu. Skolas darba pamatā:
- mūsdienu idejas
- audzināšana labvēlīgā vidē
- zināšanu pilnveidošana
- radošas personības audzināšana
- tolerantu un aktīvu pilsoņu izaugsmes veicināšana.
Nozīmīgākais skolā – „Pulkveža Brieža muzejs” un korporatīva skolēnu un pedagogu darbība. Skolā aprobē latviešu valodā izdotās mācību grāmatas mazākumtautību skolām, t.sk. „Latvijas vēsturi”.
Rīgas Lietuviešu vidusskolā visus mācību priekšmetus, izņemot lietuviešu valodu un literatūru, mācās latviešu valodā.
Informāciju sagatavoja:
Anita Šmite