VALODU KAFEJNĪCA

Otrdien, 20.novembrī, mājīgajās Radošo industriju centra “DarbaVieta” telpās notika Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sabiedrības integrācijas programmas atbalstītā VALODU KAFEJNĪCAS projekta izvērtējuma pasākums: “Valodu kafejnīcas koncepta attīstība un esošā projekta izvērtējums”. Pasākuma ietvaros notika proaktīvā, uz risinājumiem vērstā ideju Talka par tēmu – “Kā mēs paši varam uzlabot latviešu valodas apguvi Latvijā”. Pasākumu organizēja Bērnu un jauniešu centrs „Rīgas Skolēnu pils” sadarbībā ar Sabiedrības attīstības biedrību “TAPA” un to atbalstīja Radošo industriju centrs „DarbaVieta”.

Radošā atmosfērā, neuzkrītoši stingrā un iedvesmojošā Lauras Bužinskas vadībā, runājām par Latvijai šobrīd tik svarīgo latviešu valodas izdzīvošanas, popularizēšanas un pašapziņas situāciju sabiedrības apziņā. Piedalījās gan organizāciju pārstāvji: LU Humanitāro zinātņu fakultāte, Pārresoru Koordinācijas centrs, „Baltic Media Valodu mācību centrs”, Ziemeļvalstu valodu mācību centrs „Nordisk”, Sabiedrības attīstības biedrība „Tapa”, Bērnu un jauniešu centrs „Rīgas Skolēnu pils”, gan privātas personas – multinacionālā atmosfērā Latvijā dzīvojošie cilvēki no Indijas, Itālijas, Ķīnas, Zviedrijas, Sudānas, Baltkrievijas un Krievijas. Dalījāmies iespaidos par latviešu valodas apguves pieredzi, grūtībām un ko varētu uzlabot.

Sarunu un diskusiju gaitā radās daudzas labas, racionālas idejas. Latvijā trūkst modernu, viegli pieejamu un augstvērtīgu materiālu valodas apguvei. Esošie materiāli pārsvarā domāti skolotājiem un nav lietojami patstāvīgai apguvei. Maz iedvesmojošu, mūsdienīgu materiālu valodu iesācējiem par aktuālām tēmām kultūrā, humanitārās un eksaktajās jomās. Nav pieejamas nepieciešamo pamatvārdu atlases noteiktām jomām (fizika, ārstniecība, celtniecība u.c.)

Trūkst latviešu valodas skolotāju – dēļ šobrīd zemā skolotāja profesijas prestiža Latvijā. Uz daudzo slēgto skolu fona ir radies iespaids, ka skolotājs nav aktuāla un vajadzīga profesija. Arī atalgojuma un darba apjoma neatbilstība.

Laba ideja ir VALODU KAFEJNĪCA ne tikai reizi nedēļā un ne vienā vietā. Tām būtu jābūt katru dienu, piemēram Caffeine kafejnīcās, kur draudzīgā atmosfērā var satikties dažādi cilvēki un, valodas pratēja vadībā, sarunāties latviešu valodā. Tas būtu vajadzīgs ne tikai tiem, kuri vēlas apgūt valodu, bet arī latviešiem, kuru ziemeļnieciskā mentalitāte un kautrīgums ierobežo dzīvai komunikācijai ar svešinieku.

Kafejnīcu sarunām nevajadzētu aprobežoties un iestrēgt pamatvārdu un vajadzību apguvē. Tām būtu jābūt kā izaicinājums daudzkultūru vērtību pieņemšanai, pašapziņas stiprināšanai un kritiskās domāšanas attīstībai. Sarunu tēmas par filozofiskiem jautājumiem, mākslas un vēstures iespaidiem mūsdienu sabiedrības norisēs, nākotnes vīzijas … tēmas, kas tiek pārrunātas arī VAKARĒŠANA sarunu vakaros. Tāpēc VALODU KAFEJNĪCĀS uz sarunu aicinām dažādu jomu ekspertus – māksla, daba, ārstniecība, folklora…, kad interesantās sarunās zūd laika sajūta un valodas barjeras atkāpjas.

Pasākuma gaitā radās pārgalvīga doma dibināt VALODU KAFEJNĪCAS papildus kursu, piemēram, Latvijas Universitātē. Kafejnīcas sarunu vadītājam jābūt komunikablam, zinošam valodas pratējam, bet ne skolotājam, kas māca gramatiku. Ir jāprot iedrošināt runāt, ierosināt tēmas, nedaudz psihologam. Tā varētu būt profesija, kaut kas starp aktieri un skolotāju, starp ielas “performance” un valodas vai kultūras darbnīcu jebkuram.

Pasākuma laikā notika arī VALODU KAFEJNĪCAS vērtējums. Kafejnīcas apmeklētāji vērtēja ideju un izpildījumu kā ļoti izdevušos un vajadzīgu. Kafejnīca kā vieta komunikācijai, kur satikties dažādu sociālo slāņu, paaudžu un kultūru cilvēkiem, neuzkrītoši palīdzot iekļauties Latvijas kultūrvidē.

Kafejnīcas apmeklētājiem ir uzlabojušās valodas prasmes, varbūt dēļ draudzīgās vides, bez bailēm un pienākuma “runāt pareizi”. Ir radīta interese par Latvijas kultūru.

Kā pretoties vispār zināmajam latviešu paradumam – sarunā ar latviešu valodas iesācēju, pāriet uz otra valodu (krievu, angļu)? Risinājums varētu būt asprātīgs – izmantojam nozīmītes, uzlīmes ar tekstu “Runā ar mani latviešu valodā”.

Paldies visiem par interesi, iesaisti un labām idejām!

 

Informāciju sagatavoja: Tatjana Gvozdeva, Bērnu un jauniešu centra „Rīgas Skolēnu pils”interešu izglītības skolotāja